ceļojuma bode
08.01.2008 08:03

 

Amerikas Savienotās Valstis/ ASV

 

Mežonīgas dabas apdvesta, teritoriāli milzīga, augsti  attīstīta, multikulturāla, debesskrāpju izraibinātu pilsētu bagāta, tā ir arī īsta kanjonu zeme, kur smilšakmeņi un granīti veido cilvēkam neaptveramas formas un rakstus, kolonnas un stabus, arkas un tiltus; zeme, kurai dots viss, lai tā augtu; kur dabas majestātiskums, varenība un skaistums ir pretstatā augsta komforta mīlošajiem amerikāņiem; kur bizona acīs lūkojas vēl daži patiesie indiāņu cilšu pārstāvji; kur augsto kalnu dziesmu no Zemes dzīlēm dzied Aļaskas virsotnes un smilšu mūziku klausās dienvidu daļas Kordiljeri un Klinšu kalni; kur geizeru šļakatas izsauc apbrīnu un ūdens  mākoņu aizsegā savu spēku rāda Niagāra; kur ziemeļi satiekas ar dienvidiem; kur daudzo nacionālo parku iemītnieki saka paldies; kur militārā varenība, zinātne un kosmosa pētniecība sit augstu vilni; zeme ar lielāko kinoindustriju un zeme, kur no Rašmora kalna raugās četras reiz varenākās valsts galvas uz savas zemes varenību un uz kādu dziļāku nostūri vai rezervātu, kur dzīvas vēl seno indiāņu tradīcijas; un visai zemei pāri, sveicinot brīvību un vienlīdzību, plīvo Brīvības statujas staltajā rokā izstieptās  lāpas liesmas…

 

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļamerikas centrālajā daļā, Aļaskas štats- galējos ZR pie Kanādas robežas, atdalīts no pārējiem štatiem. Valsts nosaukums cēlies no valsts administratīvā iedalījuma- apvienoti 50 štati. Kontinentālajā daļā atrodas 48 štati, Aļaska un Havaju salas izvietotas attāli. Z valsts robežojas ar Kanādu, D- ar Meksiku, R-apskalo Klusais okeāns, A-Atlantijas okeāns un Meksikas līcis.
Platība: 9 826 630km²  
Galvaspilsēta: Vašingtona
Iedzīvotāji: 301 139 947 (2007.gada jūlijs)
Rasu sastāvs: eiropeīdā 81, 7%, ekvatoriālā  12,9%, mongoloīdā 4,2%, Amerikas un Aļaskas pirmiedzīvotāji 1%, havajieši 0,2% (2003)
Mūža ilgums:
vidējais: 78  gadi
vīrieši: 75,15 gadi
sievietes: 80,97 gadi (2007)
Iedzīvotāju blīvums: 3 cilv./km².
Valsts valoda: angļu
Reliģijas: protestanti 52%, katoļi 24%, mormoņi 2%, jūdaisti 1%, musulmaņi 1%, citi10%, ateisti 10% (2002)
IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 35 060 (2002)
Naudas vienība: dolārs (USD)
Valsts pārvaldes forma: prezidentāla federatīva republika
Administratīvais iedalījums: 50 štati
Zemākais punkts: Nāves ieleja -86 m z.j.l.
Augstākais punkts: Makinlijs 6194 m v.j.l.
Garākās upes: Misisipi, Riogrande, Sneika
Lielākie ezeri: uz robežas ar Kanādu atrodas 5 Lielie ezeri: Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri, Ontario
Reljefs: valsts R daļa ir izteikti kalnaina ar Kordiljeru jeb Klinšu kalnu grēdas mugurkaula smailēm līdz 4000 m. Virzienā uz R –vidusdaļā teritorija ir līdzena, plašo teritoriju arī sauc par Lielajiem Līdzenumiem.  A daļā paceļas senie, noārdītie, ar mežiem klātie kalni Apalači, kas ir liels akmeņogļu krājumu reģions. Dabas resursi: nafta, dabasgāze, akmeņogles, alva, svins, cinks, sudrabs, urāna rūda, fosfāti, zelts, sudrabs, alumīnija rūda, niķelis, dzelzsrūda, volframs, kokmateriāli,  dabas ainavas
Klimats: klimata apstākļi ir daudzveidīgi, tomēr līdzīgi kā Eiropā. Klimats ir mērens valsts lielākajā daļā, dienvidos – Luiziānas, Teksasas, Misisipi un Floridas štatos-subtropisks. Ziemeļaustrumos ziemas ir samērā garas un temperatūra noslīd zem nulles. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir -10°C, bet jūlijā +18°C.   Dienvidos ziemas ir siltas un saulainas. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir +5°C - +7°C, un jūlijā +25°C. Augtu kalnos ir augstkalnu klimats, ar vējiem un pazeminātām temperatūrām.  Vislabākais laiks apmeklēšanai ir pavasaris un rudens, kad ir mērenas temperatūras svārstības.  Kalifornijas dienvidos ir silti un saulaini visu gadu. Havaju salās un Floridas pussalā valda tropisks jūras klimats. Havaju salas atrodas tropisko ciklonu ietekmē no maija līdz novembrim, kad ir aktīvākā lietus sezona. Tropiskie cikloni jeb virpuļviesuļi visai bieži no augusta līdz oktobrim trako Meksikas līča dienvidos un Kalifornijas līcī. Tad tiek nopostītas ēkas Floridas un  Kalifornijas pussalas piekrastē.
Piesardzības pasākumi: nav īpašu prasību attiecībā uz vakcināciju.

Galvaspilsēta Vašingtona ir pazīstama ar pilsētas augstāko celtni – Kapitoliju, kurā atrodas ASV likumdevēja institūcija- Kongress. Prezidenta rezidenci - Balto namu, Pentagonu, Kongresa bibliotēku, Prezidentu memoriāliem, Arlingtonas memoriālo kapsētu, Nacionālo aeronautikas muzeju, Nacionālo mākslas galeriju un daudziem citiem apskates objektiem. Trešā daļa no pilsētas iedzīvotājiem ir nodarbināti valsts dienestā. Valsts prezidents dzīvo Baltajā namā Pensilvānijas avēnijā netālu no Kapitolija.

Jaunanglija apvieno sešas ziemeļaustrumu pavalstis- Menu, Vērmontu, Rodailendu, Ņūhempšīru, Konektikutu un Masačūsetsu. Tieši šeit apmetās pirmie ieceļotāji no Eiropas. Paliekot uz dzīvi, te izveidojās ASV tagad plaši zināmās augstskolas: Masačūsetsas Tehnoloģiskais institūts, Jeilas Universitāte Konektikutā, Hārvarda Universitāte Masačūsetsā. Te ik gadu ierodas tūristi, kas iepazīst un apbrīno skaistās dabas ainavas, kalnus un lapkoku gleznainos mežus. Reģiona augstākā virsotne ir Vašingtona kalns(1917 m) Ņūhempšīras ziemeļdaļā. Īpaši krāšņi Jaunanglija kļūst rudeņos, kad lapu krāsainība izrotā pakalnus un ielejas.

Ņujorka ir valsts lielākā pilsēta, pazīstama visā pasaulē kā debesskrāpju un miljonu pilsēta. Savus gigantiskos izmērus pilsēta ieguva, izaugot no kažokādu tirdzniecības pie Hudzonas upes ietekas Atlantijas okeānā.  Apskates objektu te daudz un tie pat kļuvuši par visas valsts simboliem.  Brīvības statuja, Empire State ēka, Centrālais parks,Taimskvērs ( Times Square), Ķīniešu kvartāls, Brodvejs, daudzie košie veikali, Bruklinas tilts, Rokfellera centrs, Karnegi zāle, Metropolitāns, Mūsdienīgās mākslas muzejs, Amerikas indiāņu muzejs, Primitīvās mākslas muzejs un daudzi citi muzeji piedāvā katrs savu īpašo dvēseli un informāciju.  Ņujorkas fondu birža ir dibināta 1817.gadā, un atrodas Volstrītā –Manhetenā. Tas ir lielākais pasaules vērtspapīru tirgus. Pilsēta atrodas uz vairāk kā 50 salām, no kurām lielākā ir Manhetena. Ielās redzams liels rasu sajaukums, jo pēdējos pāris gadsimtus šeit ieceļoja un apmetās milzums imigrantu. Arī latviešu bēgļu kuģi šeit piestāja, un ostas ēkas un bruģis vēl elpo senatnes smaržu, un ir liecinieki sāpošām sirdīm. Kopš Dvīņu torņu sabrukšanas, Manhetenas sirdī ir dziļa rēta-pagaidām tukšums, kura vietā simboliski tiks debesīs raidīti divi gaismas stabi. Brīvības statuja celta 1886.gadā. Kad imigranti šeit ieradās 19.gs.beigās un 20.gadsimtā, tad 93 m augstais piemineklis Brīvībai bija pirmā detaļa no ASV, ko jau no kuģu klājiem ļaudis ieraudzīja. Statuja simbolizē amerikāņu dzīves vērtības-brīvību, vienlīdzību, taisnību.

Orlando ir pazīstama ar izklaides parku „Walt Disney World” jeb Disnejlendu, pasaules populārākajiem jūras parkiem „See World”. Noteitki apskates vērts ir Brīvības laukums, „Prezidentu Zāle” – Amerikas līderu figūras no vaska.

Bostona ir pats svarīgākais finansu centrs austrumu piekrastē aiz Ņujorkas. Ar šaurajām ieliņām, ķieģeļu namiem un parkiem tā ļoti atgādina Londonu.

Denvera- dibināta kā zelta meklētāju pilsēta. Pilsētā var apskatīt Kolorado štata vēstures muzeju, Denveras mākslas muzeju un ļoti daudzus citus muzejus.

Čikāga ir trešā lielākā pilsēta ASV. Visā pasaulē Čikāga ir pazīstama kā mūsdienu arhitektūras dzimtene. Pilsētā var apskatīt Mākslas Institūtu, Čikāgas universitātes kompleksu, Ūdenstorni, Zinātnes un rūpniecības muzeju, Filda dabas vēstures muzeju, Gleznu galeriju u.c. Pilsētas robežās atpūtas iespējas piedāvā pludmales, pēc skaita 31.

Florida ir privātmāju piesātināts reģions Atlantijas okeāna krastā, un lielākais ASV tropisko augļu dārzs. Smilšainās pludmales ir labs priekšnoteikums kūrortu attīstībai. Floridā Kanaveralas ragā atrodas Kenedija Kosmosa centrs, no kura tiek palaisti kosmoplāni un citi kosmosa lidaparāti. Vieta, kur atrodas Kosmosa centrs ir nomaļa, pie tam šeit gandrīz vienmēr ir skaidras debesis.  Evergleidas Nacionālais parks ir milzīga purvu un dumbrāju teritorija Dienvidfloridā, un ir iekļauts UNESCO sarakstā. Floridas štatā izveidojies īpatnējs augājs, jo plašas teritorijas pārpurvojušās subtropu un tropu klimata ietekmē.  Parkā var apskatīt 350 dažādu putnu sugas, 24 čūsku sugas, krokodilus, aligatorus un unikālus tropu augus, te ir mājvieta arī tādiem reti sastopamiem dzīvniekiem, kā pumām, lamantīniem. Mitrajās vasarās dzīvnieki brīvi pārvietojas pa parka teritoriju, bet ziemas sausajos mēnešos tikai atsevišķas ūdenstilpnes ir ar ūdeni, un dzīvnieki koncentrējas pie tām

Maiamiir centrs vienam no lielākajiem kūrortrajoniem Floridā.  Vispopulārākā vieta pilsētā ir Maiami Beach – pludmaļu virkne 45 km garumā. Floridu bieži skar tropisko ciklonu jeb taifūnu darbība, kuri nodara lielus postījumus.

Atlantiksitija ir pazīstama kā turīgo amerikāņu iecienīta atpūtas vieta un populārs spēļu biznesa centrs.

Vaitsendu jeb Balto Smilšu Nacionālais parks atrodas Ņūmeksikas dienvidrietumos. Baltās ģipša smilšu kāpas sapūtis vējš, kas joprojām maina ainavu gluži kā tuksnesī. Balto kāpu un barhanu reljefa greznots ir šis apvidus.

Teksasas štata spēcīgo izrāvienu attīstībā ietekmēja 1901.gadā atklātā nafta, un tagad aiz Aļaskas Teksasa ir otrs vērienīgā naftas ieguvēja. Ļaudis te audzē arī kokvilnu un nodarbojas ar lopkopību, bez tam štatā atrodamas bagātīgas dzelzs, magnija un urāna rūdu atradnes, kas vairo štata bagātību. Teksasa ir otra lielākā pavalsts ASV pēc platības. Galvenā lauksaimniecības nozare šeit ir lopkopība. Rančo jeb lielās lauku saimniecības ar bagātīgiem ganāmpulkiem bieži redzama Teksasas ainavas sastāvdaļa. Te arī radies ganāmpulka gana nosaukums- kovbojs. Viņi joprojām ar savi izveicību un prasmēm zirga mugurā gana un dzen lopus aplokos.

Dalasa ir viena no Teksasas pilsētām, kas slavena ar naftas atradnēm. Pilsēta ir bagāta ar teātriem, muzejiem un citiem apskates objektiem.

Sanfrancisko ir pazīstama visā pasaulē ar tiltu „Zelta vārti” jeb Golden Gate, Juniora laukumu, Marketstrītas darījumu centru, finansu magnātu stikla pilīm Montgomerijas ielā un lielāko ķīniešu kvartālu ASV. Aizraujošs ir brauciens ar populāro tramvaju pa kalnainajām Sanfrancisko ieliņām, sajūtot pilsētas pulsu. Aiz loga redzamas Vikotrijas laika mājiņas un puķu dārzi. Braucot kalnā, vagoni tiek piestiprināti pie kustīgas troses ar īpašas satvērējierīces palīdzību, un lejup vagoni tiek atlaisti, un tie ripo paši.. Tāpat arī skats uz pašu tiltu ir iespaidīgs. „ Zelta tilta” garums ir 2,8 km, bet tā galvenais laidums ir 1280 m garš, un tas iekārts divos tērauda trošu kabeļos, kas iestiprināti 227 m augstos pilonos. Tiltu pabeidza būvēt 1937. gadā.  No tilta paveras plašs skats uz pilsētu. Ejot pa tiltu, jāuzmanās no riteņbraucējiem, kas lielā skaitā dodas pāri tiltam. Zelta vārtu parks nemaz nav blakus Zelta vārtu tiltam, kā varētu domāt pēc nosaukuma. Parks ir liels, īpaši krāšņs ir japāņu tējas dārzs pavasarī, kad zied sakuras ķirši. Lombarda iela tiek dēvēta par līkumaināko ieliņu pilsētā.  No pakalna kores-Telegraph Hill - paveras plašs skats uz pilsētu, līci un tiltiem. Kad satumst, pilsēta ietinas skaistā uguņu seģenē, un skati no kalna virsotnes ir elpu aizraujoši, krāšņi, pasakaini…

Sentluisas pilsētas panorāmā iezīmējas vēstures vaibsti-192 m augstā, graciozi izliektā Geitveja arka, kas atgādina pilsētas kādreizējo lomu- vārtus uz rietumiem. 

 Losandželosa ir otra lielākā pilsēta valstī. Apskates vērta ir Disnejlenda, Beverlihlzas rajons, Holivuda, Piecu reliģiju baznīca. Lieliski atpūsties var daudzajās pludmalēs.

Lasvegasair pazīstama visā pasaulē kā azartspēļu oāze. Slavenā pilsēta ir tuksneša vidū. Apkārtne līdz pilsētai ir tuksnešainu ainavu pilna, ar kaktusiem, ērkšķainiem krūmiem un klintīm, un šoseja ir ar vairākām joslām katrā virzienā. Lasvegasa dienas  gaismā liekas vienkārša pilsēta, it kā nekas īpašs, tikai interesantas ir jau kaut kur redzētas celtnes -daudz lielu viesnīcu, atpazīstamas citu slavenu pilsētu celtņu kopijas- gabaliņš Ņujorkas, Parīzes ,Venēcijas utml. Tumsā  iespaids ir patiešām elpu aizraujošs- viss ļoti spilgts, krāsains, it kā visa pilsēta būtu viena vienīga atrakcija, kā Jaungada svinības. Viena no jaukākajām un romantiskākajām vietām ir muzikālās strūklakas pie Bellagio viesnīcas, protams, pieejamas visiem garāmgājējiem. Taču tā nav vienīgā vieta, kur kaut ko var skatīties-cita veida mūzikas, ūdens un uguns šovs notiek arī pie Caesars Palace, bet vesela izrāde-pie Treasure Island. Pilsētā atrodas 74 lieli kazino, pilsēta pārtiek no viesnīcu un kazino ienākumiem. Pilsētā katru dienu valda svētku atmosfēra ar dažādiem festivāliem, šoviem un fahverkiem.

Jeluostounas Nacionālais parks – viens no lielākajiem valstī, te atrodas ap 200 geizeriem, karstajiem avotiem,  ūdenskritumi, nelieli kanjoni, sastopami bizoni, vapiti (staltbriežu pasuga), pirmatnība un citi dabas brīnumi. Parks dibināts 1872.gadā, un ir vecākais nacionālais parks ASV. Te dzīvo ap 200 sugu putnu. Parka teritorija ietver daļu Montānas, Vaiomingas un Aidaho pavalsts. Parka centrālo daļu veido 45 km plata un 75 km gara ieleja, kas veidojusies pirms 63 000 gadiem, magmas spiedienam pieaugot zemes dzīlēs un izlaužoties uz āru ar sprādzienu. Geizeri izplūst karsta ūdens veidā vai tvaiku strūklu- fumarolu- veidā. Oldfeitfuls ir slavenākais no parka geizeriem, kas fontanē katras 35-120 minūtes līdz 30 m augstumam, un katrs izvirdums ilgst 5 minūtes. Kaimiņos esošais Giganta geizers pirms katra izvirduma atpūšas pat sešus līdz astoņus mēnešus. Grand Prismatic karstā avota dibens ir kā nokrāsots varavīksnes krāsās, ko iekrāso baktērijas un aļģes, kas pārtiek no vielām, ko izskalo Zemes dzīles.

Lielā Kanjona Nacionālais parks – te atrodas Kolorado upes kanjons kurš ir vislielākais, visgleznainākais, visizteiksmīgākais ūdens un vēja radītais brīnums pasaulē. Tas filmēts ļoti daudzās filmās, un kā fons lieliski iederas romantiski noskaņotu filmu izskaņā, dzīves atklāsmju brīžos, arī tad, kad gribas ko dziļu pārdomāt-var kāpt kalnos, un var aizbraukt uz Lielo Kanjonu. Tā mūžības majestāte, ko pauž šis dabas meistardarbs, ir unikāla un iespaidīga. Pati upe joprojām graužas smilšakmens iežos, un ceļotājiem jābūt uzmanīgiem, lai neapmaldītos daudzajos labirintos kanjona ielejā. Lielais Kanjons ir varenākā aiza uz Zemes, kas labi redzama no kosmosa. Pats kanjons ir 1,6 km dziļš un stiepjas 446 km garumā. Kanjona dibenā redzami senākie ieži ASV.  

Arizonas štatā arī atrodas viens dabas unikāls veidojums-Monumentu ieleja, kur kā monumenti vertikāli slejas klinšu stabi un interesanta veidojuma klintis. Šis apgabals ir navahu indiāņu cilts kultūras centrs. Asfaltētā šoseja caur tuksnešaino ainavu ar majestātisko klinšu fonu redzama daudzās amerikāņu filmās, piemēram, „Forests Gamps”.

ASV karstākie un sausākie reģioni ir tie, kurus atdala kalni no Klusā okeāna piekrastes un mitrajām gaisa masām. Tāda ir Nāves ieleja Mohaves tuksnesī Kalifornijā un Nevadā, kur līst ļoti reti, un gaisa temperatūra var sasniegt +55°C. Te 1913.gadā konstatēta ASV maksimālā gaisa temperatūra :+ 56,7°C. Ainava līdzinās tuksnesim, ir kaila, un reizē skaista. Ieleja atrodas 86 m zem jūras līmeņa. Te arī plešas kanjoni, erodētas klinšu formas un akmeņaini līdzenumi. Nāves ieleja iekļauta Nāves Ielejas Nacionālajā parkā. Dīvainas sajūtas pārņem, skatoties augstuma kontrastu-atrodoties 80 m zem jūras līmeņa un raugoties 3000 m augstajās klinšu smailēs. 

Brīsas (Braisas, Brjūsa) kanjona Nacionālais parks – sarkano klinšu kolonnas kā zaldāti vertikāli viena pie otras rada iespaidīgus skatus.

Josemitu Nacionālais parks Kalifornijā aizsargā senāko granīta kalnu apgabalu ASV. Granīta klintis majestātiski pauž savu varenību, tām pāri gāžas skaisti   ūdenskritumi , dažādi dzīvnieki (arī brūnie lāči) un burvīgā daba vilina atpūtniekus un dabas mīļotājus. Ielejas sargi ir divi masīvi granīta klints gabali: „Kapteinis” un „Katedrāle”, kuri sniedzas pat līdz 2000 m augstumam. Ievērojamākās apskates vietas ir Josemitu ūdenskritumu kaskāde, kurā ūdens krīt no 740 m augstuma, Nevadas (180 m ) un Vīrnela (100 m augsts) ūdenskritumi un mamutkoki, kas kopā veido Meriposas audzi. Vecākajam no mamutkokiem dots pat vārds- Grizzly Giant. Domājams, ka tas jau ir 2700 gadus vecs, un sasniedzis 9,4 m apkārtmēru. No zīdītājiem sastopami murkšķi, mazie burunduki, jūrascūciņas, aitas, lāči, pumas u.c.

Dieviddakotas reģions slavens kļuvis ar Rašmora kalnu, kura reljefu tagad veido granītā izcirstas četru dižāko ASV prezidentu sejas: Abrahams Linkolns, Teodors Rūzvelts, Tomass Džefersons, Džordžs Vašingtons.  Katra seja ir 18 m augsta un veras Dakotas tālumos un Amerikas ļaudīs. Cilnis veidots no 1927.gada līdz 1941.gadam, un pie tā strādāja ap 400 cilvēku. Dienviddakotā atrodas arī Bedlendu Nacionālais parks, kurā izbrīnā acis platākas paver dīvainie iežu veidojumi, kuru autori ir ūdens un vējš. Miljoniem gadu dabas spēkiem sadarbojoties, ir izveidojies iežu slāņu atsegumi ar visdažādākajām nokrāsām.

Calaveras Big trees Nacionālais parks- te sekvojas koki ir pat 1000 gadu veci un vairākus simtus metrus augsti. Krasta sekvoju suga ir mūžzaļi koki, kuru diametrs var sasniegt pat 7 m.  Te var sajuties kā liliputs, vērojot milzīgos koku stumbrus.  

Arizonas un Kalifornijas dienvidos atrodas karsti un sausi tuksneši. Te atrodas arī lielākais Ziemeļamerikas tuksnesis- Sonoras tuksnesis, kas aizņem arī Meksikas ziemeļrietumus.

Arku (Arches) Nacionālais parks slavens ar interesantajiem brūnsarkanajiem smilšakmens veidojumiem, kas lokās kā velves un arkas, raisot fantāziju un bagātinot iztēli. Te ir iespēja braukt gan ar mašīnu, gan arī staigāt ar kājām. Atsevišķi veidojumi nosaukti par Ērģelēm, Trīs pļāpām, Bābeles torni utml. Vēlams paņemt līdzi ūdeni garajai pastaigai, cepuri pret saules apdegumu un vējjaku vai siltu džemperi, ja pastaigu iecerēsiet sākt rīta pusē. Gājēju taku garums turp un atpakaļ stiepjas no 0,5 līdz 6,8 km. Delicate Arch ir ļoti liela, un kāpjot tā vispār nav redzama-skatupunkts atrodas citā vietā, ne tur, kur jāsāk kāpt.  Apejot ap klinti, arka pēkšņi atklājas visā krāšņumā. Savu izteikto dali arka iegūst brīdī, kad uz neilgu brīdi to apspīd rietošās saules stari. Cilvēki gaida šo brīdi kā svētu rituālu, kā brīdi, kad var šķīstīties. Parasti rīta dzestrums pārvēršas mīlīgā vakarā, jo visapkārt esošie akmeņi atdod pa dienu uzkrāto saules siltumu.

Lielā Baseina teritorijā Nevadas, Jūtas, Oregonas, Aidaho un Kalifornijas štatu teritorijā ir plašas ielejas un izroboti kalnu masīvi. Te atrodas lielākais reģiona ezers- Greitsoltleiks jeb Lielais Sālsezers Jūtas štata ziemeļos. Ezers ir sekls, un tā ūdens līmenis mainās atkarībā no iztvaikošanas un ūdens pieplūdes. Ezers aizņem apmēram 4400 km²  lielu teritoriju. Tepat arī slavenā pilsēta Soltleiksitija, kura dibināta 19.gs.40.gadu beigās. Tās dibinātāji Mormoņu jeb Jēzus Kristus Pēdējās dienas svēto baznīcas centra pamatlicēji.

Pieci Lielie ezeri radušies, kūstot ledājiem un izskalojot iežu slāņus, veidojot ezerdobes. Mičigans ir vienīgais no pieciem ezeriem, kas atrodas ASV teritorijā. Ezeri ir cits ar citu savienoti, veidojot vienotu noteces sistēmu. Bufalo ir viena no lielpilsētām Lielo ezeru piekrastē, kas atrodas Niagāras upes sākumā. Tūristus piesaista Niagāras ūdenskritums, kas atzīts par vienu no gleznainākajiem un populārākajiem Zemes ūdenskritumiem. Tas atrodas uz ASV un Kanādas robežas, un ūdens krīt no 51 m augstuma.  Neliela sala upes gultnē sadala ūdens plūsmu divās daļās, no kurām kreisā puse (800 m plata) pieder Kanādai, bet labā (300 m)- ASV.  Niagāras kāple lēnām sarūk, jo ūdens spēks dara savu: krītot pāri iežu kāplei, rodas milzīgs spēks, kas noārda pašu kāpli tās lejas daļā, un ūdenskritums atkāpjas par 1 m gadā. Iespējams, ka pēc vairākiem tūkstošiem gadu tas būs „pats sevi apēdis”. 

  HAVAJU SALAS

Havaju vārdā tiek dēvēta 132 atolu un salu grupa, kur no 1959. gada kļuva par ASV pavalsti. Salas ir radušās vulkāniskās darbības rezultātā, un salu vidū paceļas augsti vulkāni – gan aprimuši, gan aktīvi. Kur  vulkāni, tur ir arī cunami un zemestrīces. Tā ir viena no populārākajām kūrortvietām valstī. Salās atrodas pazīstamā ASV jūras kara bāze – Perlharbora, parks „Jūras pasaule”, delfinārijs, Manos ūdenskritums. Populāras un tūristu apmeklētas ir vēl citas vietas, kā Waimea kanjons, Napali krasts, klintis, alas, ūdenskritumi, pie tam okeāna šalkoņa dzirdama visu laiku, neatkarīgi kurā salu vietā atrodaties. Te ir daudz kalnainu taku dabas baudītājiem, smilšainās pludmales un eksotikas piepildīta atmosfēra, silts klimats visu gadu un dzidrais, tirkizzilais okeāna ūdens vilina daudz tūristus.  Pie tam ir iespēja vērot salas no gaisa-proti, izmantot helikoptera pakalpojumus. Tas ir iespaidīgs skats!

Oahu salā ir viena no populārākajām salas pludmalēm- Vaikiki pludmale, tepat arī atrodas  Polinēzijas centrs un ASV militāro bāzi. Honolulu ir Havaju galvaspilsēta, kas stipri pārapdzīvota, un 1/3 no pamatiedzīvotājiem ir ASV militārās personas.  

Havaju bagātība ir tās dabas un augu valsts daudzveidība. Te ir tropiskie meži un orhideju plantācijas. Šī sala ir relatīvi jauna, un pirmo augu sēklas tajā atnesa vēja plūsmas. Populārs tūrisma objekts ir vulkāni. Tie pastāvīgi pārveido ainavu, radot jaunas salas un satricinot zemes dzīles. Kā minēts grāmatā „100 pasaules nacionālie parki”, tad zem salām esot zemeslodes „viskarstākais punkts”, kur pirms 70 miljoniem gadu sāka veidoties zemūdens vulkāniskās kalnu grēdas. To virsotnes ir Havaju salas, kura īstenība ir vienā augstumā ar Himalaju kalniem: Maunaloa vulkāns paceļas 9200 m augstumā virs okeāna dibena. Havajas salas DA daļā atrodas Vulkānu Nacionālais parks, kurā guļ pasaules varenākie vulkāni- Maunaloa (120 km garš, 103 km plats, un aizņem pusi salas); zemūdens vulkāns Loihi (4000 m augsts) un Kilauea, kas ir jaunākais Havaju salās, bet tiek jau dēvēts par aktīvāko vulkānu pasaulē. Parka teritorijā sastopami arī 3 jau apdzisuši varenie lavas milži: Maunakea (4206 m v.j.l.), Kohala (1700 m v.j.l.) un Hualalai (2523 m v.j.l).  Ir iespēja apskatīt gan plūstošu lavu, gan karstos geizerus, gan Mēness krāteri, kā arī pavisam svaigus lavas laukus. 90% no parka augu valsts sugām sastopama tikai un vienīgi Havaju salās, nekur citur. To radījusi izolētība no visiem kontinentiem, okeāna tuvums, zemes virskārtas izmainās vulkānu darbības dēļ.

Havaju Tropiskais botāniskais dārzs atrodas netālu no Hilo. Autobusu satiksme Havajās ir bez maksas, jo tā saņem federālo finansējumu. Dārzā lekni zied gan orhidejas, neredzēti augi un krūmi, arī īpatnējais maizes koka auglis, liānas, palmas, kas viss kopā veido tropiskos mūžamežus, par kuriem kādreiz varējām lasīt bērnu grāmatās. Klints sienas dārza malā lauž okeāna viļņu spēku,  un šļakatas uzlido līdz pat 20 m augstumā.

Vaipio ieleja ir klints apmēram 1,5 km augstumā ar plašu zaļu ieleju klinšu starpā. Ieleja ir rādīta arī daudzās filmās.

   AĻASKA

Tas ir štats, ko ASV nopirka no Krievijas 1867.gadā, un atrodas pašos kontinenta ziemeļrietumos, un ir šķirts no pārējās ASV teritorijas. No Krievijas tas ir atdalīts ar Beringa šaurumu.  Sākumā it kā nevērīgais nostūris ar laiku atklāja lielas bagātības- te ir lielākās naftas atradnes ASV. Melnais zelts nu plūst pa naftas vadiem uz ASV rietumpiekrasti. Naftas vadi tagad tiek modernizēti un  celti visai augstu virs zemes, lai netraucētu ziemeļbriežu pārvietošanos un samazinātu naftas vadu bojājumus. 20.gadsimta 70.gados uzbūvēts 1287 km garais Transaļaskas naftas vads, kas nogādā naftu no Aļaskas rietumu krasta līdz Valdizas pilsētai dienvidos.

Aļaskā atrodas Ziemeļamerikas augstākā virsotne- Makinlijs (6194 m). Vietējie iedzīvotāji kalnu dēvē par Denali, kas nozīmē „augstais”.  Reljefs ir šķēršļots-lielas kalnu grēdas stiepjas gan gar Kluso okeānu, gan iekšzemē. Kopumā te ir 39 kalnu grēdas, kurās ir 17 no 20 ASV augstākajām virsotnēm.

Pamatiedzīvotāji Aļaskā ir inuiti un aleuti, kas tagad veido 1/10 daļu no Aļaskas visiem iedzīvotājiem. Aļaskas kalnu milži ap Makinliju apvienoti Denali Nacionālajā parkā. Tā ir viena no lielākajām pasaules dabas aizsargājamām teritorijām (24 000 km² ). Biosfēras rezervātā ir neskaitāmas šļūdoņu mēles, ledāju kušanas ūdeņu veidotas upes, dzidrā ūdens strauti ieplūst Jukonas un Susitnas upēs. Ik gadu šeit notiek ap 600 zemestrīcēm, kas liecina par pazemes spēku aktivitāti. Lielāko daļu no tām apmeklētāji nepamana, jo tās notiek 15 km dziļumā un ir vājas. Augu valstī sajukušās Āzijas un Ziemeļamerikas sugas, kas veido īpatnēju floras pasauli. Tie šeit ieviesušies, kad Aļasku un Āziju savienoja sauszeme, bet tālāk uz dienvidiem sugas nav sastopamas. Skarbo vidi iztur tikai tie augi, kas labi pielāgojušies garajai ziemai un zemajām temperatūrām. Dienvidu nogāzēs upju tuvumā aug koniskās Kanādas egles, papīra bērzi un apses. Skarbuma elpu dvašo Aļaskas kalni-sniegbaltās virsotnes tikai mazliet atkūst īsajā vasarā. Bet zeme dziļākajos slāņos ir sasalusi visa gada garumā. Parka teritorijā ir iespēja doties pārgājienā, piedalīties putnu un dzīvnieku vērošanā, braukt pa kalnu upēm, apmeklēt Vonderleika un Čilčukabena ezerus, vai doties alpīniskā ekspedīcijā uz Makinlija kori, bet tad gājiens jāpiesaka 60 dienas iepriekš, un tas viss ir par maksu.